Viņa smejas, rosās un atgriežas

Vakar mans kursa biedrs Artūrs iebikstīja skype vidē nelielu pārmetumu par to, ka pēdējais ieraksts manā blogā ir 30. martā veikts. Wuh, taisnīb, kas taisnība. Slinkots gan šajā laikā nav, tomēr attiecīgajā virzienā piestrādāts ar` nav. Vispār pabrīnījos, ka še kāds ko arī izlasa. Nešķita jau nu populāra vietne un mārketings arī nekāds dižais nav piemeklēts.
Katrā ziņā ar mani viss ir kārtībā. Esmu iekšā jaunā mācību gadā, kā smejies, pēdējā, kas, citējot 2. kursa meiteni Kristīni, "Ir pavisam cita pasaule". Tā gan, piemēram, lekciju sadale un izkārtojums un brīvais laiks kā tāds. Septembrī man nav nevienas lekcijas, tomēr jau tagad skaidri apzinos, ka jāliek ausis un acis pamazām uz to BD. Un, protams, rakstīšanas vēlme mani šogad aizķērusi tā pavairāk nekā citdien, tāpēc mērķēju padarboties šādos tādos portālos, lai ienāk kāds grasis un prieks sirdij arīdzan, patiesībā gan sirdij un pirkstiem un domām.
Īstenībā ir ļoti grūti, ko sacīt, jo rakstot vienu teikumu, esmu nepārtrauktā domu uzvirmojumā jau kur citur. šobrīd ļoti aktīvi domāju par vides lietām un atkritumu izsaimniekošanu. Gribu par to rakstīt gan ES-mājai, gan arī pielikt zīmītes savā koju dzīvoklī uz atkritumu vietnēm: vienu sadzīves atkritumiem un otru-metālam, pet pudelēm, polietilēnam un papīram, jo šādā formātā tos iespējams šķirot pie koju atkritumu tvertnēm pagalmā. Darīts, tas nu ir izdarīts.

Visai šai vides lietai mani jau ilgstši pieaistījuši gan Vides Fakti, gan veģetārisma padarīšana, bet šogad jo īpaši Baltic International Summer School. Jo mēs bijām dabā 2 nedēļas un radījām savu pasauli pārsteidzoši labāku, es vismaz to darīju, audzināju sevi par labāku cilvēku.