Katrs no mums ir versija. Versija kaut kam jaunam un vēl neatklātam, tāpēc mēs katrs pats sev esam atklājējs. Visi grib būt kaut kas vairāk par atkritumiem šajā pasaulē, kas varbūt, bet varbūt netiks nodoti otrreizējai pārstrādei – dzīvei pēc nāves. Nav galvojumu, nav garantiju. To nesniedz ne reliģija, ne kāda sociāla kopiena. Vari ticēt brīnumam visu mūžu un tomēr nekad nepametīs sajūta – ja nu viss ir maldi un māņi? Ja nu es esmu tikai izmēģinājuma cepuma iepakojums, kurš nonāks lielajā izgāztuvē – nevienam nevajadzīgs tūkstošiem gadu kā sapelējusi ievārījuma burciņa no omes pērnā gada zemeņu ražas vārījuma. Ak.
Pamazām jāsāk skaitīt tie kilogrami sūdu, pa kuriem esmu staigājusi savas dzīves laikā un pa kuriem vēl staigāšu. Priekā!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru