Krāšņās pārvērtības tiem, kuri kā pāvi, lepni un neaizskarami tās pieņem. Ak vai, cik pelēkas tās var kļūt, ja ieskrienas tādā kļūdainā žēlumā pret sevi, pasauli un vienu uz priekšu pagrieztu stundu. Šovakar, ceļojot pa Vecrīgu kopā ar Lauru, atskanēja puksts:"Mums jau tā ir maz laika, kāpēc man vēl jāpagriež par stundu uz priekšu tie rādītāji?" Tomēr šis ir nepraktisks laika zudums, virspusējā līmenī. Noteikti, ka zaudēju vairāk, iemitinot vārgās domas sevī, kas tālāk atkal ieperina "tīstīkļa sajūtas" un "neaiztieciet mani" pasauli.
Debesis bija krāčainas, spodri zilas, kā tad, kad pirmo reizi viesojos šoruden Briselē. Un vējš noteikti ir uzkrītošākais valdzinātājs, kādu jebkad esmu sastapusi. Šonakt gribas runāt ar piekrastēm, moliem un pretvējā dzimušajiem putniem, kuru baltie vēderi atspīd nakts apgaismojumā.
Aija, Anete un Vīlandes iela. Vai rīt es sacīšu "Jāvārdu" šai kombinācijai un, vai Ilze tagad būs daļa no klusās Rīgas centra būtības? Kaut kas liek domāt, ka būs.
Un kāds ar kādu vairs nebūs nekad. Mums atspēlējas mūsu pašu izliktie slazdi, kā bērnībā zem paklāja saslaucītās smiltis, no kurām negaidot izaug tieši negantākās nezāles.
Drīz būs laiks atplēst vēstuli.
Ja Tu tagad dzīvosi Vīlandes ielā, tad kādu reizi ceru satikt uz kafiju pasaulē jaukākajā kafejnīcā All Cappuccino, kas ir turpat blakus (Vīlandes/Vidus iela).
AtbildētDzēstLai Tev viss jauki, ķepiņās siltums, rūmij!