Iespējams, es gaidīšanu biju iztēlojusies kaut kā citādi. Jā, ar tām puķēm pļavā, siltā vasarā, kleitās un pīpeņu vainagiem galvā. Un vasara jau arī mums bija. Tiksimies gan ziemā, sildīsimies viena pie otras sāniem.
Viņa maina it visu. Veidu un sajūtas, ar kādām es raugos uz citiem cilvēkiem, uz iepazīšanos un atklāsmēm. Viņa jau tagad man tik daudz ir iemācījusi. Šodien pirmo reizi apjautu, ka arī viņa būs mūsu ģimenes komandā, gluži kā to vienā mirklī sapratām par kaķi Oliveru. Un līdz ar šo apjausmu zuda arī pašas pēdējās bailes. Komandā iemācās pusvārdus, spēli un saspēli. Un viņa gribēs saspēlēties, es jūtu.
Vai Ziemassvētkiem šogad un turpmāko dzīvi būs cita jēga?
Šo komentāru ir noņēmis autors.
AtbildētDzēst