Man šķiet, man nevajadzētu nodarboties ar šādiem un līdzīgiem savas zemapziņas tapsēšanas mēģinājumiem. However, citādāk es nespēju.
Klausīties naktī no svētdienas uz pirmdienu tieši un vienīgi Kings of Convenience, kurus citos apstākļos parasti piemirstu. Bet, iespējams, ka viņi šobrīd ir vienīgie, kuri spēs mani vēl aizvest atpakaļ pie miega. Jo gulēt gribas tik ļoti, tomēr klusās bailes, kas piemeklējušas pēc trim skaļām festivāla dienām, spēcīgi triecas pret smadzenēm, mazliet slāpē sirds pukstus arī. No pūļa vienatnē. Un tad grūti izturēt to pilno gaisu istabā, kurš laužas iekšā, ir tik daudz, ko elpot, bet gribas labprātāk dalīties ar kādu šajā gaisā.
Jāelpo klusi. Un jāmēģina aizmirst tās balsis, kuros runā pārmetumi. Dari, izdari. Līdz galam un pavisam. Un tad arī - nedari vairs šo un to. Pieņemt lēmumus, pildīt solījumus un īstenot apņemšanās. Un, nē, tā nav tikai pirms/dzimšanas dienas labo, darāmo darbu liste.
Gribas citādāk. Pa savam. Tā, lai nesāp ne pirms, ne pēc.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru