Reizēm man no rītiem ļoti patīk sekot oranžām šallēm uz Kalnciema ielas. Un rudmatainiem cilvēkiem. Ruda matu krāsa un tai līdzi ejošā šo īpašnieku pievilcība nav izskaidrojama vai vienkāršojama.
Viss neikdienišķais un ārpus rāmjiem esošais ir tik vilinošs.
Protams, ir tās reizes, kad gribas būt normālam šī vārda visprastākajā nozīmē - ģimenes Ziemassvētku vakariņās, lai neizbojātu iestāvējušos prieku par "normālo" bērna/mazbērna/radinieka ikdienas laimi un pašapmierinātību.
Raupjais rudens rupji rausta aiz drēbju vīlēm. Un salst kā jau katru gadu - ne vairāk un ne mazāk.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru