Nebūšanu šajā stāstā nebūs. Pirmkārt, sirsnīgi un patiesā priekā sveicu jūs visus, kas tika tālāk par vakardienu un pārdzīvoja vēsturiskās maiju kalendāra beigas!
Laikam atkal reiz jāatzīst vājuma brīži - gaidīšanas nemaņa pēc vasaras un nekā-nebēdāšanas pļavas, šoreiz ar Sigur Ros, ja var ticēt mediju telpai. Būtu gribējies gan pirmo reizi mūžā viņus klausīt Islandē, kā teiktu Gundega, tomēr Latvija ir tik ļoti mazā, zaļā Islande, ka, iespējams, šis ir vairāk nekā šobrīd varu vēlēties.
Šobrīd vispār pati sev esmu kaut kas daudz vairāk nekā spētu iedomāties. Klausos, ausi pieplakusi pie sevis, un dzirdu tikai mieru un trīcošu, ķiršu marmelādē iebirušu laimes nopūtu.
Noliec dzīvi priekšplānā, nevis ēnā aiz savām gaidām.
Paldies, darīts. Tāpēc arī Ziemassvētki šogad smaržo citādi. Pēc mīlestības
