Bez atkāpēm

"Tomēr mēs nekad nebūsim pilnība. Un nekad nespēsim piedot sev to, ka neesam ideāli".
made by Ilze, tālajā 2008.gada rudenī

"Jāsteidz dzīvot, lai satiktos".
gads 2009

"Sirdij grūti. Rūpēties par asins cirkulēšanu, vienkāršiem izdzīvošanas faktoriem un vēl piedevām vilkt cilvēku kādā pareizā virzienā kaut kur".
2010. gads un maijs

"Es kaut kur debitēju. Lielajā dzīvē".
Septembris, 2011

"Man kauns atstāt tukšas lapas. Jo koki cieš".
2012

Apkure un siltākas domas

Cilvēks ir gurķis. Gurķi satur aptuveni 96% ūdens, cilvēks sastāv, visticamāk, no tikpat liela apjoma atmiņām.

Piektdienas. Ierušināties. Gaidīt azotes brīdi. Garajām nedēļām pienākas gaidīšanas brīdis, lai pēc tā pavisam nevainīgā acu mirkšķināšanā un plaukstošā smaidā teiktu: "čau!" => tas [ne]parasti.
Dvēsele plīst kā cidoniju sula savā stiklotā traukā. Bāli matēta pielīp pie lāsmainajiem, glāžotajiem stūriem. Un pil savā skābajā manierē.

Man ir silti. Bet es tāpat gaidu azoti